Dzīvnieciņš mājās – tas ir ne tikai prieks, bet arī atbildība. Tā ir iespēja bērnam ik dienas rūpēties par savu dzīvnieku – mazajam jāatceras, ka dzīvniekam katru dienu jāieber trauciņā barība. Bērns gan nereti aizmirsīs parūpēties par dzīvnieku, tāpēc vismaz sākumā, līdz bērns pieradīs, rūpes par dzīvnieku jāuzņemas pieaugušajiem. Jau pēc neilga laika viņš pats varēs pilnībā rūpēties par savu draugu. 
Diemžēl visiem mājas mīluļiem ir daudz īsāks mūžs nekā cilvēkam. Mazie dzīvnieciņi dzīvo no trim līdz desmit gadiem, un tikai daži no tiem nodzīvo ilgāk nekā desmit gadus. Kad mazais draudziņš nomirst, tā bērnam ir vēl viena pieredze. Ir sāpīgi, taču no zaudējuma nav pasargāts neviens. Vecāki var iemācīt bērnam, kā tikt galā ar bēdām. 

Kad dzīvnieku tomēr nedrīkst turēt
Aptuveni divu gadu vecumā bērnam var parādīties alerģiska reakcija uz dzīvnieku spalvām. 
Pazīmes:
•    iekaist acis (tās asaro, niez, kļūst sarkanas),
•    parādās izsitumi uz ādas, kas ļoti niez,
•    iesnas (deguns tek un tek),
•    klepus, apgrūtināta, sēcoša elpa, var attīstīties pat bronhiālā astma.
Ja bērns, kuram ir kāda no pazīmēm, augs kopā ar dzīvnieku, viņš pie alergēna nepieradīs un nejutīgāks nekļūs. Tad gan par dzīvnieciņa iegādi nevar būt ne runas. Alerģija zudīs vien tad, kad tiks pārtraukta saskarsme ar dzīvnieku.